Lai gan iepazinušies tepat Latvijā, Jordānija ir saikne, kas vieno Husamu un Justinu jau no paša sākuma. Husams ir no Jordānijas un nupat absolvējis maģistrantūru Rīgas Tehniskajā universitātē, savukārt Justina, kā pati apgalvo, ir vienkārša latviešu meitene, kuras ikdiena ir bērni – viņa strādā bērnudārzā. Husams Latvijā dzīvo ir tikai 2,5 gadus, un pāris iepazinās tikai gadu pirms kāzām, bet viņu mīlas stāsts attīstījās strauji un patiesi.
Raksturīgi mūsdienām jaunlaulātie iepazinušies sociālajos tīklos. Justina, pāršķirstot ierakstus Facebook, ievērojusi ierakstu par kāda jordāņu puiša gaitām Latvijā. Justina bija ieinteresēta, jo viņa ir ciemojusies pie draudzenes Jordānijā, kura arī ir precēta ar jordānieti. Jau pirms iepazīšanās ar Husamu, Jordānija Justinu bija aizrāvusi ar tās kultūru un cilvēkiem, tāpēc, īsti neko nedomādama, viņa uzrakstīja ziņu Husamam. Husams, patīkami pārsteigts par Justinas zināšanām par Jordāniju un tās galvaspilsētu Ammānu, nolēma meiteni uzaicnāt uz kafiju. Justinu uzrunāja Husama mērķtiecīgums un nopietnums, jo tieši šīs bija vērtības, ko viņa meklēja vīrietī. Pēc tam sekoja daudzas tikšanās, Husams bieži Justinu aicināja ciemos uz vakariņām, kurās cienāja ar arābu virtuves labumiem.
Lai gan Latvijā lielākoties pāri saderinās pēc vairāku gadu kopdzīves, Husams bildināja Justinu krietni agrāk. Šādas paražas raksturīgas Jordānijā – vīrieši jau 4-6 mēnešu laikā izlemj, vai sieviete būs īstā, savukārt pēc saderināšanās pārim ir dots vēl pusdgads, lai saprastu vai kopdzīve izdosies, pēc tam arī sekojot kāzu svinībām. Kā sacīja Husams: “Nevajdzēja ilgu laiku, lai saprastu, ka šī dāma ir īstā un vienīgā.”
Saderināšanās tradīcijas Latvijā atšķiras no Jordānijas, tomēr, ņemot vērā, ka Justina ir latviete, Husams pieturējās pie mums pierastā veida. Tradicionāli Jordānijā pieņemts, ka līgavas tēvs nosaka, cik vīriešu kārtas pārstāvji no līgavaiņa ģimenes nāks lūgt meitas roku. Pēc tam līgavaiņa pārstāvji ierodas ciemos pie līgavas ģimenes, kur katrs nostājas savā pusē un pa vidu tiek pasniegtas 2 kafijas krūzes, un no katras puses tiek izvēlēts pārstāvis (parasti vecākais vai ar augstāko statusu sabiedrībā). Līgavaiņa pārstāvis lūdz līgavas roku, un, ja, līgavas pārstāvis piekrīt, viņš aicina iedzert kafiju, pēc tam pievienojoties arī pats. Kad vienošanās pabeigta, pievienojas pārējie ģimenes locekļi, un saderināšanās tiek nosvinēta ar kafiju un saldumiem.
Pirms bildināt Justinu, Husamam bija svarīgi iepazīstināt viņu ar ģimeni un draugiem, tāpēc pāris devās uz Jordāniju. Justina lieliski ar visiem sapratās un iepatikās gan ģimenei, gan draugiem. Lai gan laiks Jordānijā bija stresa pilns, jo daudz kas bija jāpaspēj, Husams, radinieku iedrošināts, bildināja Justinu. Kādā rītā pāris devās uz restorānu, bet Husams tur nejuta nekādu romantiku, un viesmīļi tik ātri apkalpoja, ka viņam pat nebija laika ko pateikt, tāpēc pirms maltītes viņš paziņoja, ka ir kas sakāms un vienkārši sacīja: “Vai precēsi mani?” Justina bija šokēta, taču, protams, atbildēja apstiprinoši. Kaut gan tas viss notika lielā steigā, Justina šo mirkli ne pret ko nemainītu.
Saderināšanās tika atzīmēta kopā ar Husama ģimeni un draugiem. Jordānijā tuvinieki ir liela vērtība un saites veidojas īpaši cieši, salīdzinot ar atturīgo latviešu dabu. Arī Latvijā ģimenēs valda liela mīlestība, bet, esot Jordānijā, Justīne atskārta, ka saikne ar ģimeni un tās vērtībām var būt vēl ciešāka. Pirmo reizi viesojoties pie Husama ģimenes, Justina nespēja valdīt aizkustinājuma asaras: “Pirmo reizi piedzīvoju tik īstu un patiesu mīlestību un cieņu pret ģimeni.”
Pāris nolēma par labu kāzām Jordānijā, jo Husamam ir liela ģimene. Kāzas tika nosvinētas arī Latvijā ar Justinas ģimeni, bet Justinas mamma un dažas draudzenes devās uz Jordāniju, lai piedalītos kāzās arī tur. Par kāzu plānošanu Justinai nebija jāuztraucas, jo to paveica Husama ģimene. Vienīgais, kas bija jāsagatvo, ir kāzu kleita un pūrs, kas pārsvarā sastāvēja no jauniem tērpiem, lai uzņemtu viesus pēc kāzām, atbilstoši jordāņu paražām. Jordānijā sievietei vienmēr ir jāizskatās skaisti, pieņemts pucēties gan svētkos, gan ikdienā.
Pirms kāzām, pēc tradīcijām, 7 dienas ir jāuzņem viesi. Pa šo laiku norisinās arī vecpuišu ballīte, kurā līgavainis parūpējas par sevi un sagatavojas jaunai dzīvei – tiek pieaicināts bārddzinis un sagatavotas jaunas drēbes. Pasākuma laikā līgavainis saņem pliķus pa kaklu vai muguru no vīriešiem, kuri piedalās ballītē. Šim procesam ir nozīme: “Ja nevari izturēt šo, tad neesi gatavs laulības dzīvei, jo tā ir grūta.”. Vērts atzīmēt, ka visus šos pasākumus pavada dzeja, mūzika un deja. Arī līgavai paredzēta vecmeitu ballīte, kurā viņa tiek izgreznota ar hennas zīmējumiem. Ballītē līgavai jādejo ar ziedu un sveču kroni uz galvas, pēc tam dejai pievienojas arī līgavainis, kas tērpies tradicionālā apģērbā.
Kāzu dienā līgava agri no rīta dodas uz skaistuma salonu sagatavoties, kamēr līgavainis gatavojas mājās. Kad Justina atradās salonā, viņu pārņēma pārdomas, taču pie viņas, gluži kā eņģelis, pienāca jordāņu amerikāniete, kas dāvāja mieru un iedrošināja, stāstīdama stāstus no Bībeles. Justina vēl šodien ir saglabājusi kontaktus ar sievieti, kas nāca īstajā brīdī un deva pārliecību par laulību.
Kad jaunais pāris ir sagatavojies, tradicionāli līgavai jādodas uz savām mājām, no kurām viņu aizvedīs līgavaiņa ģimene. Justina tika aizvesta uz Husama brāļa mājām, kurš pavadīja arī viņu pie altāra. Nododot līgavu līgavaiņa ģimenes rokās, abas puses apmainās labiem vārdiem un novēlējumiem, un pēc tam visi dodās uz baznīcu, dziesmu un mūzikas pavadīti. Abi jaunieši ir kristieši, taču izlēma ceremoniju rīkot pareizticīgo baznīcā pēc tās tradīcijām.
Pēc skaistās ceremonijas seko ballīte, kurā jaunlaulātie ierodas pēdējie, kad viss ir sagatavots. Jaunais pāris tiek lūgts uz pirmo deju, kam seko šampanietis, kūka un vakariņas. Šī pasākuma daļa ir līdzīga tam, kā to svin Latvijā, vienīgi Justina atzīmēja, ka tas viss Jordānijā notiek daudz skaļāk un jaudīgāk. Kāzu galdā tiek pasniegti rīsi ar kazas galvu, kas tradicionāli simbolizē vislabākos nodomos, pateicību par ierašanos ar domu: “Mēs pasniedzam labāko, kas mums ir – viesu dēļ sagatavojām veselu kazu”. Pēc vakariņām tiek turpināta ballīte, kas Husamam un Justinai norisinājās gandrīz līdz rīta gaismai. Justina bija pārsteigta, ka kāzās jaunlaulātie, īpaši līgava, tiek apdāvināta ar zeltu vai naudu, tādā veidā izrādot to, cik dārga un nozīmīga ir līgava.
Husams apliecināja, ka viņam nedaudz pietrūka laika, jo vēlējās parūpēties par atbraukušajiem latviešiem un šajā laikā parādīt kaut mazumiņu Jordānijas. Savs laiks arī pagāja iepazīstinot latviešus ar kultūratšķirībām, kā pieņemts uzvesties jordāņu sabiedrībā.
Taču nožēlu nav ne Justinai, ne Husamam – kāzu laiks pavadīts brīnišķīgi un atmiņas vēl ilgi sildīs viņu sirdis. Justina iesaka ikvienai līgavai uzticēties savam līgavainim – arī viņš var! Nebaidīties arī prasīt palīdzību ģimenei un draugiem kāzu plānošanā. Un galvenais – darīt tā, kā jums abiem gribas!
Kāzām Justina bija izvēlējusies kleitu no mūsu salona Magical Beauty, un viņa ir pateicīga, jo jutās kā karaliene. Savukārt mēs pateicamies Justinai un Husamam par sava mīlestības stāsta uzticēšanu mums. Novēlam daudz skaistu gadu kopā, bezgalīgu mīlestību un laimi, kas katru dienu aug arvien stiprāka!