Ik katram ir svarīgi padarīt savu kāzu dienu neaizmirstamu un pārsteigumiem pilnu. Lielisks veids kā radīt pārsteigumu gan sev, gan viesiem, ir tradīciju iekļaušana kāzās. Mēs palīdzēsim izvēlēties atbilstošāko, vai izveidosim pilnībā unikālu tradīciju tieši Jūsu ģimenei, ko vēlāk varēsiet nodot no paaudzes, paaudzei. Lai palīdzēt Jums, esam izveidojuši nelielu tradīciju raksturojumu, kurš nedaudz atklāj katras tās būtību.
- Kaut kas zils, vecs un aizlienēts.
Viss sākas jau plānošanas brīdī, lai arī šī tradīcija nāk no Amerikas, taču arvien vairāk līgavu to sāk ievērot. Katrai līgavai savā kāzu dienā jābūt kaut kam zilam, vecam un aizlienētam.
Kaut kas zils aizsargās pret ļauno aci.
Kaut kas vecs sniegs aizsardzību līgavas gaidāmajam bērnam.
Kaut kas aizlienēts sniegs laimi, kuru jau kāda cita līgava ir saņēmusi.
- 7 tilti.
Katram no šiem tiltiem var būt kāda cita nozīme – bērnības tilts, nākotnes tilts, atvadu tilts, cerību tilts, un tā var turpināt un nokomplektēt savu 7 tiltu izvēli. Visbiežāk, gan tiek atrasts vismaz viens tilts, kas ir tuvumā, vai pārbraucot no kādas vietas un citu, kāds gadās pa ceļam. Un nav aizliegts uz vieta tilta izdarīt kaut vai visu 7 tiltu nosacījumus. Katrā no šiem tiltiem jāveic aktivitāte, kas saistās ar tā nosaukumu, taču katram pārim to var pasniegt savādāk.
Bērnības tilts – var veikt aktivitātes, kas saistās ar bērnību – kuģīšu laišana pa upi un citas, kas bērnība tika veiktas upes krastā.
Atvadu tilts – te nu katrs pāris var izdomāt no kā labāk vēlās atvadīties, vai uzticēt izvēli kādam cita, lai pašiem pārsteigums.
- Šķīvja saplēšana.
Šo tradīciju var ietvert jebkurā laikā. To var veikt ejot cauri vārtiem, kuru galā ir šķīvis, vai ierodoties svinību vietā, kāpjot pāri slieksnim atrodas šķīvis. Kad šķīvis saplēsts, jāskaita lauskas. Lauskas var interpretēt dažādi – lielākās var skaitīt un uzzināt cik dēlu ģimenē būs, savukārt mazākās liecinātu par meitām. Taču ja ģimene jau ir izplānojusi cik bērnu būs, tad lauskas var simbolizēt kopā pavadāmos gadus – cik lausku, tik ilgi kopā būs. Galvenais atcerēties, ka ik katra sīkākā lauska arī ir jāuzskaita!
- Līgavas zagšana.
Jāsaka, ka šo tradīciju izvēlēties nevar, jo ir radi, kuri zina par tādu un vēlās izmēģināt savas prasmes tajā. Taču būtu jāatgādina ģimenei, ka šo tradīciju nevajag uztvert pārlieku emocionāli. Nereti šī procesa laikā rodas strīdi, jo līgava ir pazudusi un ko nu tagad iesākt.
Tradīcija parāda to, cik līgava ir svarīga jaunajam vīram un viņas brāļiem. Jo brāļi ir lielākie sargi it visā. Lai līgavu atpirktu, līgavainim ir jāmaksā tik daudz, cik ļoti līgava ir svarīga. Un jāatceras, ka izpirkuma naudai ne vienmēr jābūt fiziskai.
- Stāvmači jeb čigāni.
Senāk kāzās viesi gāja un nāca, lūgti vai nelūgti. Šo viesu uzdevums bija diedelēšana, taču tas viss bija ar nolūku. Viņi sev līdzi nes dāvanas un laba vēlējumus – veicinot pāra auglību un atvairot ļauno. Taču jāatceras, ka viņi droši vien ir mērojuši tālu ceļu, tāpēc jāsēdina pie galda un jāpacienā. Un pavisam noteikti kopā ar viņiem ir jāizgriež viena deja!
- Mičošana.
Šī tad nu patiesi ir senlatviešu tradīcija, kuru pielieto joprojām gandrīz katrās kāzās. Lai arī agrāk, mičošanas laiks bija cits, tad šobrīd pāri bieži izvēlās tieši pusnakti. Mičošanu parasti vada vedēji un jaunais pāris, jo viņi ieceļ savā kārtā jaunu “jauno pāri”.
Tā simbolizē pāra auglību un tās laikā notiek atvadīšanās no meitas, kas tiek iecelta sievas kārtā un puiša, kas kļūst par vīru.
- Līgavas pušķa mešana.
Agrāk līgavu uzskatīja par vislaimīgāko un ka viņa sev līdzi nes laimi, tāpēc cilvēki sāka ņemt apģērba gabalu vai kādu lapiņu no pušķa, lai arī viņiem būtu laime. Taču līgavām bija apnicis vakaros griezt savus tērpus un dalīt gabaliņus, tāpēc viņas sāka dalīt ziedus, no sava pušķa. Šobrīd līgavas savu veiksmi nodot citai, nododot visu pušķi – visu savu veiksmi un laimi. Un ir dažādi veidi kā nodot šo pušķi. Kad pušķis ir nodots, tas nosaka, ka šai neprecētajai meitai drīz būs kāzas. Un kā dāvanu, tad līgava dāvina savu veiksmi, kas viņu pavadīja šajā ceļā.
- Atkāzas.
Senatnē atkāzas svinēja kā kāzu noslēgumu nedēļu pēc kāzām. Viesi sanāca līgavas vecāku māja vai pāra jaunajā mājā. Arī šobrīd šī tradīcija ir saglabājusies, taču nedaudz savādāk. Radi un draugi ierodas ciemos, lai aprunātos par bijušo ceļojumu, ko jaunais pāris aizvadīja un lai aplūkotu bildes no kāzu dienas. Tāpēc parasti šāda diena tiek rīkota, kad jaunais pāris atgriežas no ceļojuma, vai ir gatavas kāzu bildes.
Kopā izvēlēsimies Jūsu īsto tradīciju!